Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, ciema statusu piešķir un atceļ, kā arī ciema un novada pilsētas robežas groza novada dome, pamatojoties uz pašvaldības teritorijas plānojumu.  Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros ir paredzēta ciemu un pilsētu robežu precizēšana, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, plānoto novada attīstību, apbūves struktūru, iedzīvotāju skaita izmaiņas un citus aspektus.

Novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas sagatavošanas ietvaros pašvaldība rosina novada ciemu un pilsētu robežu iespējamo izmaiņu izvērtēšanu, sniedzot iespēju ikvienam novada iedzīvotājam izteikt savu viedokli par plānotajām izmaiņām no dažādiem aspektiem, tai skaitā arī paužot nostāju par sava īpašuma atrašanos konkrētajā ciema vai pilsētas teritorijā, vai paliekot ārpus tiem – lauku teritorijā.

Sagatavotie ciemu un pilsētu robežu izmaiņu priekšlikumi ir apskatāmi interaktīvā vietnē, kas pieejama ŠEIT, kā arī PDF formātā šeit:

Priekšlikumi *pdf formātā ir pieejami izdrukas veidā pilsētu un pagastu pārvalžu ēkās. Visi priekšlikumi *pdf formātā izdrukas veidā pieejami Dienvidkurzemes novada Būvvaldē, adrese: Parka iela 2, Lieģi, Tadaiķu pagasts, Dienvidkurzemes novads.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus iepazīties ar priekšlikumiem un izteikt savu viedokli līdz 2024. gada 9. decembrim. Viedokli var izteikt aizpildot anketu, kas pieejama interaktīvā vietnē ŠEIT, iesniedzot to rakstiski (brīvā formā) Dienvidkurzemes novada Būvvaldē, adrese: Parka iela 2, Lieģi, Tadaiķu pag., Dienvidkurzemes nov., LV-3447, vai nosūtot elektronisku vēstuli uz e-pastu: buvvalde@dkn.lv. vai liga.locmele@buvvalde.dkn.lv .

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Teritorijas plānojuma izstrādes vadītāju – Dienvidkurzemes novada Būvvaldes teritorijas plānotāju Līgu Ločmeli pa tālruni: 22039023 vai e-pastu: liga.locmele@buvvalde.dkn.lv. Klātienes konsultācijas iespējamas Būvvaldē, Parka ielā 2, Lieģos, Tadaiķu pagastā, Dienvidkurzemes novadā:

• 27. novembrī no pl.11.00-13.00;
• 3. decembrī no pl. 16.00-18.00.

Kādas ir būtiskākās atšķirības, ja īpašums atrodas pilsētas vai ciema robežās vai arī lauku teritorijā:

Pilsētās un ciemos:

• atļauta mazāka jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība – atkarībā no atrašanās vietas, šobrīd tā svārstās no 1200 m2 līdz 1 ha;
• atšķirīgas (mazākas) apgrūtināto teritoriju platības (dažādu objektu aizsargjoslas un aizsardzības zonas), piemēram, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu,  Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla pilsētās un ciemos nav mazāka par 150 m, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 m platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru;
• ūdenssaimniecības un kanalizācijas aglomerācijas teritorijā jāpieslēdzas pie centralizētajām sistēmām (vietās, kur tas iespējams), ārpus tās – jāreģistrē lokālās kanalizācijas sistēmas; 
• plašākas apbūves daudzveidības iespējas un piemērojamo funkcionālo zonu skaits, piemēram – savrupmāju apbūve (DzS), mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve (DzM un DzD), kā arī jaukta centra apbūve (JC).

Lauku teritorijās (ārpus pilsētām un ciemiem):

• jaunveidojamās zemes vienības minimālā platība 2 ha, Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā 3 ha;
• atšķirīgas (lielākas) apgrūtināto teritoriju platības (dažādu objektu aizsargjoslas un aizsardzības zonas), piemēram, saskaņā ar Aizsargjoslu likumu,  Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā;
• mazākas apbūves daudzveidības iespējas un piemērojamo funkcionālo zonu skaits;
• lauku teritorijās, atkarībā no nekustamā īpašuma lietošanas mērķa, ir zemāka zemes kadastrālās vērtības bāze, no kā tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis par zemi. Būvju vērtība nemainās, jo tā nav atkarīga no īpašuma atrašanās vietas pilsētā, ciemā vai lauku teritorijā.