Vēl viens spīķeris kā konfekte. Atjaunota vēsturiskās noliktavas fasāde Kaiju ielā

Vēsturiskās noliktavas fasādes ir atjaunotas, ziņo Kaiju ielas 6. nama īpašniece SIA ”Gemoss”, lai arī būvdarbi, pēc būvvaldes informācijas, vēl nav nodoti ekspluatācijā. Turklāt vakaros jau kopš valsts svētkiem spīķeris ir aicinoši izgaismots. Pašlaik šajā Jaunliepājas nākotnes ostmalas promenādei tuvajā ielā tā ir vissakoptākā ēka.

Sarkanīgo ķieģeļu fasādi remontēja, būtībā restaurēja celtniecības uzņēmums ”ML Būve”, restaurācijas projektu vadītājs Mārtiņš Lilienfelds. Atjaunošanas projektu izstrādāja Agitas Lieģes arhitektu birojs ”A-Projekts”.

”Galvenais uzdevums bija to visu restaurēt pēc iespējas atbilstošāk vēsturiskajam veidolam,” ”Kurzemes Vārdam” pastāstīja arhitekte, ”te nebija runas par arhitekta izpaušanos, kā būtu jaunā ēkā. Te bija svarīgi saglabāt veco ēku. Māja bija diezgan cietusi no iepriekšējiem neprofesionāliem meistariem, izlūzušo ķieģeļu vietas bija vienkārši aizsmērētas ar javu, un ar pirkstu ievilkts ķieģeļu rusta dalījums – skats bija briesmīgs.”

Bojāto ķieģeļu vietā vajadzēja meklēt atbilstošus vecos, taču šeit tie ir specifiskā izmērā – plānāki un garāki nekā parasti. Tādus atrast nebija viegli. Fasādei bija jāsameklē diezgan daudz ķieģeļu, bet Liepājā nemaz vairs nav tik daudz nojaukto ēku ķieģeļu. 

Tādēļ arhitekte projektā paredzēja arī iespēju vēsturiskos ķieģeļus zāģēt šķērsām uz pusēm, sienā caurumu piepildīt ar javu un virspusē uzlikt tikai šo gareniski pārdalītā ķieģeļa pusīti. Turklāt bija jārespektē, ka fasādē ir gan sarkanie, gan dzeltenie. Un vēl – šeit sarkanie ķieģeļi nebija monohromi, bet – cits sarkanāks, cits zilganāks, cits pelēcīgs, cits oranžīgs. Ķieģeļu toņi ļoti, ļoti dažādi, un arī to vajadzēja ņemt vērā. ”Tas arī bija izaicinājums būvniekiem piemeklēt visu maksimāli atbilstošu.

Nevarēja vienkārši ielikt kuru katru sarkanu ķieģeli caurumā, izskatīsies vēl briesmīgāk, tad labāk neko nedarīt. Šajā gadījumā bija būvnieki ar pieredzi vēsturisko ēku restaurācijā.

Ļoti pedantiski un rūpīgi tas viss izdarīts, pēc labākās sirdsapziņas,” vērtē A. Lieģe.

Latvijas svētku dienās prožektoru izgaismojums uz ārsienām veidoja tādas kā šauras sarkanbaltsarkanu karogu joslas. ”Nebija jēgas veidot milzīgu ēkas izgaismojumu, jo skaistumu nosedz spīķeri ielas pretējā pusē. Svarīgi bija, lai ēka pievērstu uzmanību, piemēram, braucot no Tramvaja tilta vai stāvot ar mašīnu Jaunajā ostmalā. Bija nepieciešams akcents, ka tur tāda ēka ir,” komentē arhitekte.

Spīķeris Kaiju ielā 6 ir ārpus Liepājas vēsturiskā pilsētbūvniecības pieminekļa zonas, un tam arī nav pieminekļa statusa, lai gan vērtība šim spīķerim ir liela un statuss arī varētu būt – uzskata A. Lieģe, piebilstot, ka vērtību darba rezultātam piešķir trīs puses: ”Gan pasūtītāja finansiālās iespējas, gan būvdarbu realizācija, gan arhitekta darbs. Ļoti bieži gadās, ka arhitekts ir iecerējis ko vienu, bet pēc tam veic pat nesaskaņotas izmaiņas, vai arī pasūtītājs uzspiež ko citu. 

Šeit īpašniecei bija mērķis maksimāli uzsvērt un atjaunot ēkas autentiskumu, saglābt to, kas tur pirms tam sabojāts – bija ļoti nekvalitatīvi aizlāpīti caurumi, daudz bojājumu ēkai bija noteku dēļ, sala iedarbībā plaisājuši un nokrituši ķieģeļi.

Bija ļoti interesanti izpētīt katru ēkas gabaliņu, vēsturisko būvniecības stilu. Fasādē ir arī ļoti interesanti būvkalumi, pārsegumu enkurojumi. Logu nišām apakšā ir nevis palodzīte, bet speciāli veidots slīpumiņš ar javas masu. Tur arī bija jāpiedomā, kādu materiālu likt, lai ir ciets, lai ar laiku neplaisā. Šī ēka ir tik specifiska, tai nemaz nevarētu tā apmēram kaut ko aizlipināt.”