Eiropas Centrālā banka pirmoreiz kopš 2019. gada samazina procentu likmes

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien pieņēma lēmumu samazināt vēsturiski augstās procentlikmes, jo eirozonā sasniegts ievērojams progress cīņā pret inflāciju. Šī ir pirmā likmju samazināšana gandrīz piecu gadu laikā, kopš 2019. gada septembra.

ECB noguldījumu procentlikme kopš 2023. gada septembra tika turēta 4% līmenī. Tagad pieņemts lēmums to samazināt par 0,25 procentpunktiem. Arī abas pārējās ECB galvenās procentlikmes samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

 

ECB procentlikmes jau kopš pagājušā gada septembra tika turētas nemainīgi augstā līmenī. Pirms tam ECB desmit reizes pēc kārtas lēma par likmju paaugstināšanu. Tas tika darīts, lai ierobežotu augsto inflācijas līmeni eirozonas valstīs.

Eirozonā pēc Covid-19 pandēmijas un Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā bija vērojams straujš inflācijas pieaugums; 2022. gada rudenī vidējais inflācijas līmenis eirozonas valstīs bija virs 10%.

ECB par savu mērķi izvirzīja inflācijas līmeņa samazināšanu līdz 2%, tādēļ mērķtiecīgi tika paaugstinātas procentu likmes, lai sadārdzinātu kredītus un samazinātu patēriņu.

 

Šīs politikas rezultātā arī Latvijā daudziem hipotekāro kredītu ņēmējiem strauji pieauga maksājumi, jo banku izsniegto kredītu likmes bija piesaistītas ECB procentlikmēm.

Tagad eirozonas valstis pamazām tuvojas ECB mērķim par inflācijas samazināšanu līdz 2%. Maijā vidējais rādītājs eirozonas valstīs bija 2,6%. ECB norāda, ka kopš pagājušā gada septembra inflācijas līmenis eirozonā sarucis par 2,5 procentpunktiem.

ECB gan atzīst, ka inflācijas līmenis virs 2% varētu turēties arī līdz nākamajam gadam. Šogad tas tiek prognozēts 2,5% apmērā, nākamgad samazināties līdz 2,2% un tikai 2026. gadā sarukt līdz 1,9%.

Daļa ekonomistu uzskata, ka ECB lēmums par procentlikmju samazināšanu pieņemts pāragri, jo inflācijas ierobežošanas mērķis vēl nav sasniegts, tikmēr eirozonā vērojams rekordzems bezdarba līmenis, palielinās algas un patēriņš.

Tādēļ tiek prognozēts, ka ECB nesteigsies ar turpmāku procentlikmju samazināšanu un nākamajā sanāksmē jūlijā atturēsies no vēl viena samazinājuma. ECB izvērtēs ekonomikas rādītājus, lai saprastu inflācijas un patēriņa attīstības tendences.

Ekonomikas analītiķi prognozē, ka līdz gada beigām ECB vēl divreiz varētu izlemt par likmju samazināšanu.

"Turpmāks samazinājums septembrī un decembrī ir mūsu bāzes scenārijs," prognozē HSBC bankas ekonomists Fabio Balboni. "Taču, ja saglabāsies pēdējā laikā vērojamās pakalpojumu inflācijas tendences, ECB varētu rīkoties arī piesardzīgāk."

Analītiķi arīdzan norāda, ka ECB uzmanīgi vēros, kā rīkosies ASV centrālā banka, jo Federālo rezervju sistēma nesteidzas samazināt procentlikmes. "Reuters" veiktā ekonomistu aptauja rāda, ka ASV šogad varētu būt divi procentlikmju samazinājumi, sākot ar septembri.

ECB nevēlas pārāk strauji samazināt procentlikmes, ja ASV to nedarīs, jo tādā gadījumā ciestu eiro kurss pret ASV dolāru.

KONTEKSTS:

Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB 2022. gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5 procentiem. Turpmāk likmes tika paaugstinātas vēl vairākas reizes; pēdējoreiz tas notika pagājušā gada septembra vidū, kad likmes celtas desmito reizi pēc kārtas.

Kopš 2023. gada oktobra beigām ECB likmes nav celtas, saglabājot tās rekordaugstā līmenī. ECB procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, šā gada sākumā paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

ECB procentlikmes kāpums netieši sadārdzina arī iedzīvotāju hipotekāro kredītu maksājumus.