Nekustināmie būvgruži Bernātos, kas pusgadsimtu sargā māju no nogrimšanas

Būvgružu krāvums pludmalē un brīdinājuma zīme uzmanīties no peldēšanās jūrā atkritumu dēļ atbaida atpūtniekus Nīcas pagasta Bernātu pludmalē pie “Veckrūmu” mājas. Nezinātājam no malas varētu rasties jautājums, kurš pieļāvis dzelzsbetona bloku, ķieģeļu sienu fragmentu izgāšanu jūras krastā, un kāpēc Valsts vides dienests neliek tos aizvākt.

Izrādās, reiz nelegāli izgāztie būvniecības atkritumi esot ieroči cīņā pret jūru, bremzējot kāpas nograušanu, uz kuras atrodas “Veckrūmu” mājas, – portālam “tv3.lv” skaidro Dienvidkurzemes novada domes pārstāve Kristīne Pastore. Pašvaldība situāciju raksturo kā ļoti skaudru.

Māja šobrīd ir apdzīvota, un vētras laikā cilvēki nakšņo apģērbti, ir sakravātas somas, ja nāktos bēgt. Iepriekšējā ziema ar stiprajām vētrām bijusi īpaši dramatiska. Faktiski šis ir stāsts par cilvēku cīņu ar dabu – kurš kuru. Un apkārtējiem iedzīvotājiem, tostarp liepājniekiem, pat ir tāds kā galamērķis pavasaros vai pēc lielākām vētrām braukt lūkoties, kā māja stihiju pārlaidusi. Un visi priecājas, ka tai joprojām izdodas noturēties.

Kristīne Pastore

Dienvidkurzemes novada domes pārstāve

Pašvaldībā apzinās, ka būvgruži Bernātu pludmalē izskatās neglīti, taču nekādus pārmetumus “Veckrūmu” saimniekiem neizsaka. Drīzāk izsaka līdzjūtību, jo agrāk vai vēlāk, Baltijas jūra kāpu noskalošot un māja pazudīšot nebūtībā. Kas tāds jau reiz ir piedzīvots.

Valsts vides dienests (VVD) jūnija sākumā bija sazinājies ar Dienvidkurzemes novada būvvaldi un noskaidroja, ka ar betona paneļiem un citiem materiāliem pludmale bija nostiprināta jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados – šī konkrētā situācija pat skatīta ģeoloģijas zinātņu doktora Jāņa Lapinska promocijas darbā. Proti, būvgruži Bernātu pludmalē ir ļoti sen un uzskatāmi par “vēsturisko mantojumu”.

Pagaidām no īpašnieka arī nav bijuši iesniegumi krastu nostiprināt pienācīgā veidā – tas arī būtu juridiskais labirints, ņemot vērā, ka vajadzētu izvērtēt ietekmi uz vidi un tad saskaņot katru tālāko darbību.

Vecos “Veckrūmus” jūra jau aprija

Pagājušā gadsimta sākumā Bernātos pavisam tuvu jūrai atradusies vecā “Veckrūmu” māja, kas kādā vētrā 1935. gadā ieskalota jūrā. Tas esot arī aprakstīts Viļa Veldres grāmatā “Dzīve pie jūras”. Pēc tam saimnieki saņēmuši atļauju būvēt jaunu māju tālāk sauszemē, kas līdz 1939. gadam arī izdarīts. Tā ir tā pati māja, kuru šobrīd no ieskalošanas jūrā sargā būvgruži. 

Savulaik māja atradusies krietni tālāk no jūras – sauszemē. Starp māju un jūras krastu atradušies pat kartupeļu lauki. Taču niknās vētras un jūras viļņi darīja savu – aizvien vairāk iekaroja sauszemi, aizvien vairāk pietuvojoties pašai mājai.

Stiprajā vētrā, kas 1967. gadā īpaši skarbi skāra Kurzemes pusi, noskalots krasts, jūrā pazuduši kartupeļu lauki, un ūdens pavisam bīstami pietuvojies mājai. Tolaik “Veckrūmos” dzīvojošais esot strādājis par šoferi celtniecības kombinātā un, lai glābtu māju no atkārtotas ieskalošanas jūrā, vedis un bēris tur visus būvgružus. Padomju okupācijas gados neviens neesot kontrolējios būvniecības atkritumu izgāšanu pludmalē un neviens neko neesot iebildis pret šādu veidu mājas nosargāšanai. Tā krastā nonākuši dažādi lielgabarīta šķēršļi.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībā apgalvo, ka neatkarīgās Latvijas laikā papildu citi būvgružu krāvumi neesot vesti. 2015. gadā šī īpašuma līdzīpašnieki saņēmuši no Dabas aizsardzības pārvaldes vēstuli, kurā teikts, ka ieguldīt līdzekļus krasta stiprināšanai šajā vietā nav ekonomiski pamatoti.

Labāk peldēties citur

“Brīdinājuma zīmi ar uzrakstu – Peldēties bīstami. Būvgruži” – uzstādījusi Dienvidkurzemes novada pašvaldības Komunālā pārvalde, kas apsaimnieko pludmali visā novadā ar kopējo garumu 94 km. Cilvēki tiek brīdināti par savainošanās riskiem, jo var ūdenī var gadīties kas bīstams,” – “tv3.lv” skaidro Kristīne Pastore. Brīdinājuma zīmē norādītā riska zona ir 50 metru garumā.

Savukārt VVD ieskatā šāda darbība, tikai paziņot par brīvstāvošo betona un armatūras kaudzi, nav uzskatāma par labo praksi, arī, ja nostiprinājumi veikti astoņdesmitajos gados.

Pašvaldība solot rūpīgi sekot līdzi, lai no krasta nosargāšanas krāvuma ūdenī ieskalotie betona bloki, dzelzs armatūras gabali, ķieģeļi un citi būvniecības atkritumi negadītos peldēšanas zonā. Tās esot pašvaldības preventīvās rūpes par atpūtnieku drošību. Lai arī pēc kadastra datiem būvgružu krāvums pludmalē atrodas valstij piederošajā teritorijā, pašvaldība sola sadarbībā ar vides speciālistiem lemt, ko darīt ar šo vietu.