Mājdzīvnieki mēdz būt dažādi – vieni ir kārtīgi, mierīgi, citi mežonīgāki. Rezultātā var tikt bojāts gan pats nekustamais īpašums, gan interjera priekšmeti. Saskrāpēta kumode var izrādīties mazākais no ļaunumiem, ko īpašumam nodarījis ģimenes četrkājainais draugs. Mēbeles nomainīt ir relatīvi viegli, bet nopietnus bojājumus uz sienām un grīdām var nākties risināt ar dārga remonta palīdzību. Noplēstas tapetes ”tikai dažos” stūros var rezultēties ar to, ka tās jāmaina visā telpā vai pat visā dzīvoklī. Ar smakām pievilcies, no mitruma uzburbis parkets būs jāmaina.
Nianse par ko daudzi neaizdomājas – ja dzīvoklī ir uzturējies dzīvnieks, tur noteikti būs arī viņa atstātās spalvas, siekalas, veidosies specifisks aromāts. To visu, protams, ir iespējams satīrīt, dzīvokli izvēdināt, taču, tā kā mēdz būt cilvēki, kuriem ir alerģija no dzīvnieku spalvām, smakām u.tml., tīrīšana dzīvoklī būs jāveic daudz pamatīgāk un rūpīgāk, nekā, ja tajā būtu uzturējušies tikai cilvēki.
Atbildes uz jautājumu, vai ir taisnīgi pieprasīt papildu samaksu par mājdzīvnieku īres dzīvoklī, var būt dažādas, to apliecina gan ”PILAT Nekustamo īpašumu” veiktā liepājnieku aptauja, gan dažādu valstu prakse. Vieni šādu attieksmi, kad par mājdzīvnieku tiek prasīta papildu samaksa, uzskata par diskriminējošu, citi – ka tā ir norma. Domstarpības jo īpaši jūtamas tur, kur nav striktu dzīvnieku turēšanas noteikumu attiecībā uz īres dzīvokļiem. Arī Latvija ir viena no valstīm, kurās nav regulējuma mājdzīvnieku turēšanai īres dzīvokļos. Savukārt Amerikas Savienotajās valstīs prakse iekasēt papildu samaksu par mājdzīvnieka turēšanu īres dzīvoklī ir ļoti izplatīta. Tā var būt gan vienreizēja samaksa par visu īres laiku, piemēram, 100 – 300 dolāru gadā, gan noteikta ikmēneša piemaksa. Kanādā aptuveni puse izīrētāju izmanto sistēmu, kad tiek prasīta papildu drošības depozīta maksa, kura gan nedrīkst pārsniegt 50% no ikmēneša īres maksas. Arī Anglijā izīrētāji izmanto sistēmu, kad tiek pieprasīts drošības depozīts, kas nevar pārsniegt piecu nedēļu īres maksas summu.
Kā jau no iepriekš sacītā noprotams, izīrētājs par mājdzīvnieka turēšanu var prasīt gan zināmu summu kā piemaksu pie regulārās īres maksas, gan lūgt papildu summu pie drošības depozīta, ko īrnieks iemaksā pirms ievākšanās dzīvoklī. Depozīta maksu pēc līguma termiņa beigām īrnieks var saņemt atpakaļ. Pilnībā, protams, tikai tādā gadījumā, ja viss ir kārtībā un īpašumam nav nodarīti nekādi vērā ņemami bojājumi. Ja tā nav, izīrētājs un īrnieks vienojas, vai vispār un konkrēti kādu depozīta daļu iespējams atmaksāt.
Tā kā Latvijā nav regulējuma mājdzīvnieku turēšanai īres dzīvokļos, vienīgais risinājums, kā izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem, ir pušu vienošanās. Diemžēl pieredze liecina, ka izīrētāji Latvijā biežāk izvēlas vai nu teikt ”nē”, vai savlaicīgi nerisināt šo jautājumu. No otras puses – arī īrnieki mēdz noklusēt faktu, ka viņiem ir mājdzīvnieks. Tāpēc abām pusēm no paša sākuma vajadzētu spēlēt ar atklātām kārtīm, pirms īres līguma parakstīšanas sīki un rūpīgi pārrunājot visus jautājumus, kas saistīti ar mājdzīvnieka uzturēšanos dzīvokli. Citādi var gadīties, ka iekasētais drošības depozīts, kas mēdz būt viena līdz trīs mēnešu īres maksas apjomā, nemaz nenosedz dzīvnieka nodarītos postījumus, bet īrnieks paceļ cepuri un aiziet.
Ziņas