Kļūsti par muižnieku 1850. gadā celtajai Blintenes kroņa muižai* Alsungas pagasta Kuldīgas novadā! Plaša virtuve ar atjaunotu malkas plīti un sildmūri. Četras istabas, no kurām divas - caurstaigājamas, kuras apsildāmas ar podiņu krāsnīm. Augstie griesti. WC un vannasistaba - apvienota. Atsevišķa apkures katla telpa, palīgtelpa un garāža. Plašs, racionāli izmantojams un praktisks mansards ar atsevišķu kāpņutelpu. Divi, plaši pagrabi zem muižas. Koka šindeļu / šīfera jumta segums. Jauna apkures sistēma ar cietā kurināmā katlu un ūdens akumulatoru (1 tonna). 3 fāžu elektrības pieslēgums. Jauna elektroinstalācija. Dziļurbums. Iespējams iegādāties kopā ar Zemnieku saimniecību!

Turpat blakus atrodas 1910. gadā celta koka paku klēts, mūra stallis, darbnīca, malkas šķūnis un pirtiņa. Labs piebraucamais ceļš. Attālums līdz Zvirgzdu ezeram ~2km, līdz Gudeniekiem ~5km, līdz Alsungai ~9km.

*Kroņa muiža jeb valsts muiža (vc. Krongut, Königsgut, pl. królewszczyzna, kr. казенное имение) - monarha domēnē ietilpstoša muiža Eiropā viduslaikos.

Latvijas teritorijā kroņa muižas izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Livonijas bīskapu muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā, bet teritoriju pievienojot Krievijas impērijai - tās imperatoru tiešā valdījumā. Kroņa muižas tika iedalītas 2 grupās:

~kroņa nomas muižās, kas atradās tiešā kroņa pārvaldībā, un bieži tika iznomātas.
~dienesta muižās.

Lielāko daļu kroņa muižu likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 kroņa muiža, kuras Latvijas Agrārreformas laikā ieskaitīja valsts zemes fondā.

Aptuvenās Zemesgrāmatas reģistrācijas izmaksas:

Valsts nodeva: 2 625.00 EUR   
Kancelejas nodeva: 21.34 EUR