Vai Liepājas peldu iestāde turpinās brukt? Tiesas zālē cīnās par SPA viesnīcas būvniecību

Vai Liepājas Jūrmalas parkā taps SPA viesnīca jeb veselības centrs, kā arī atdzims vēsturiskā peldu iestāde? Skaidrību par to, iespējams, ieviesīs tiesas spriedums, kas gaidāms oktobra nogalē.

Administratīvā rajona tiesa Liepājā septembra vidū sāka un šonedēļ pēc būtības pabeidza skatīt arhitektes un publicistes Indras Ķempes pieteikumu par pašvaldības lēmuma apstrīdēšanu saistībā ar Lietuvas uzņēmuma “Liepojos kopos” ierosināto SPA centra būvniecību Miķeļa Valtera ielā 13.

2023. gada 17. novembrī Liepājas pilsētas būvvalde izdeva būvatļauju veselības veicināšanas centra būvniecībai.

I. Ķempe šo būvatļauju apstrīdēja domē, lūdzot to atcelt. 

Dome, izskatot viņas apstrīdēšanas iesniegumu, šī gada februārī lēma izsniegto būvatļauju atstāt negrozītu, tāpēc I. Ķempe vērsās tiesā ar lūgumu atcelt domes lēmumu.

Viņasprāt, būvatļauja atceļama, jo būvvaldē iesniegtā veselības centra būvniecības iecere satur būtiskas atkāpes no ideju metu konkursa uzvarētāja (pilnsabiedrības ”ZGT” – I.O.) darba.

Proti, ievērojami palielināts iecerētās SPA viesnīcas būvapjoms, ko nevarot uzskatīt par metu konkursa uzvarētāja darba būvapjoma risinājuma precizējumu jeb korekcijām.

Tāpat I. Ķempe pieteikumā tiesai minējusi citus argumentus, kāpēc būvatļauja jāatceļ, tostarp, ka publiskās apspriešanas laikā sabiedrība neesot informēta par būvniecības ieceres risinājuma neatbilstību meta konkursa uzvarētāja darbam, publiskās apspriešanas pārskatā neesot iekļauti un ņemti vērā visi viedokļi, būvniecības iecerei esot nepieciešama arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauja, kas nav saņemta u.c.

I. Ķempes pārstāve juriste Ilze Kauce, tiesā klāstot par būvniecības ieceres risinājuma atšķirībām, kā vienu no būtiskākajām atzīmēja –

ja metu konkursa uzvarētāja darbā SPA viesnīcā bija paredzēti maksimums 125 numuriņi, tad būvprojektā to skaits ir 172.  

“Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs ir vērtība, kurai ir gan ainaviska, gan ekoloģiska nozīme. Tieši tāpēc Liepājas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi paredz īpašus apbūves rādītājus šajā teritorijā. Šajā gadījumā būvniecības iecere, pieteicējas ieskatā, neatbilst īpaši izvirzītajiem noteikumiem apbūvei Liepājas vēsturiskajā centrā,” viņa sacīja.

“Droši vien neviens Liepājas iedzīvotājs nevēlas redzēt Liepājas vēsturiskā parka teritoriju kā urbānu un blīvi apdzīvotu vai apbūvētu vidi. Gluži otrādi – šo teritoriju ir vēlēšanās saglabāt pēc iespējas atbilstošāku apbūves nosacījumiem. Tas arī ilgstoši ir darīts. 

Apstrīdētā būvatļauja ir vienīgais gadījums, kad pieļauts izņēmums, un tas darīts, lai sasniegtu izaicinošu mērķi, proti, lai atjaunotu degradētu vidi, 

nepieciešams to pakļaut šai izņēmuma būvniecībai, vienlaikus rūpējoties par to, lai netiktu nodarīts būtisks kaitējums vides interesēm. Un domes uzskatā apstrīdētā būvatļauja pēc būtības sasniedz šo mērķi,” sacīja Liepājas domes Juridiskās daļas vadītājas vietniece Aija Mickus.

Tikmēr būvvaldes vadītāja vietniece Agija Kudrēviča par I. Ķempes pārstāves pausto, ka jebkuras atkāpes no meta var aizskart kultūrvēsturisko mantojumu, sacīja, ka, būvvaldes ieskatā, pat ja būvniecība kaut mazākā mērā varētu negatīvi ietekmēt ainavas kvalitāti, ņemot vērā konkrētos apstākļus, tas būtu attaisnojams, lai saglābtu kultūrvēsturisko mantojumu (peldu iestādi) un novērstu vides degradēšanās risku.

“Būvvalde uzskata, ka tieši pretēji – nerealizējot būvniecības ieceri, pastāv risks zaudēt investīcijas kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai, saglabāšanai un teritorijas turpmākai lietderīgai izmantošanai un attīstīšanai,” norādīja būvvaldes pārstāve.

Tikmēr uzņēmuma “Liepojos kopos”, kas šajā lietā pieaicināts kā trešā persona, pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Junkers vērtēja, ka pieteicēja tiesas sēdē nespēj vai arī izvairās sniegt konkrētu informāciju un precīzas atbildes uz lietas dalībnieku uzdotajiem jautājumiem attiecībā “uz šķietamu būvniecības projekta neatbilstību normatīvo aktu prasībām”. 

Viņaprāt, prasība atcelt būvatļauju nav pamatota ar konkrētiem pierādījumiem, vien ar “pieteicējas un viņas pārstāves pašu iekšējo pārliecību”.

Tiesa otrdien devās gatavot spriedumu, paziņojot, ka tas procesa dalībniekiem būs pieejams 22. oktobra pēcpusdienā. 

Vienlaikus tiesa atzīmēja – ja sprieduma sagatavošanai būs nepieciešams papildu laiks, tad procesa dalībniekus par to informēs. 

Taču, ja, gatavojot spriedumu, tiesa konstatēs apstākļus, kuri vēl papildus būtu jāpārbauda, tiesa lietas izskatīšanu pēc būtības var arī atsākt.