TIRGUS APSKATS

Liepājas nekustamā īpašuma tirgus apskats

2026. gada 3. ceturksnis

APSKATA AUTORS

Kristaps Ruicēns

Nekustamo īpašumu darījumu vadītājs

PILAT Nekustamie īpašumi

Sagatavots 2026. gada 28. oktobrī

Liepājā 2026. gada trešajā ceturksnī īpašumus pirka biežāk nekā pavasarī, taču kopējā darījumu summa pieauga pavisam nedaudz. Straujākā aktivitāte bija dzīvokļu tirgū: salīdzinājumā ar otro ceturksni analizēto pirkumu skaits palielinājās par piektdaļu. Vienlaikus dzīvokļa kopējās cenas mediāna palika 35 000 eiro, bet privātmājām tā samazinājās līdz 155 000 eiro.

PILAT sagatavotajā Valsts zemes dienesta datu apkopojumā Liepājā no jūlija līdz septembrim uzskaitīti 366 īpašumu darījumi par 19,11 miljoniem eiro. Tas ir par 60 darījumiem vairāk nekā otrajā ceturksnī un par 13 vairāk nekā pirms gada. Darījumu skaits pret iepriekšējo ceturksni pieauga par 19,6%, bet kopējā summa — par 0,4%. Gada salīdzinājumā pieaugums sasniedza attiecīgi 3,7% un 22,8%. [1]

Ceturksnī ekspluatācijā nodotas arī divas jaunas dzīvojamās ēkas — Celtnieku ielā 12A un Pupu ielā 5/9, kopā ar 36 dzīvokļiem. Savukārt bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā turpinājās industriālā parka sakārtošana un infrastruktūras izbūve. [7] [8] [9]

Darījumu vairāk, kopējā summa gandrīz nemainīga

Avots: PILAT aprēķini no VZD atvērtajiem datiem. Grupas atbilst reģistra datnēm; tajās ietilpst dažāda veida īpašumi. [1] [2] [3]

Lielāko pieaugumu nodrošināja telpu grupu darījumi, kuros ietilpst arī dzīvokļi: to skaits palielinājās no 240 līdz 298. Zemes un ēku darījumu bija 49 pret 48 iepriekšējā ceturksnī, bet zemes darījumu — 19 pret 18. Telpu grupu kopējā pirkumu summa pieauga no 10,61 līdz 13,56 miljoniem eiro, savukārt zemes un ēku darījumos tā saruka no 8,11 līdz 4,95 miljoniem eiro. [1]

Tādējādi aktīvāks dzīvokļu tirgus līdzsvaroja mazāku naudas apgrozījumu zemes un ēku darījumos. Pilsētā kopumā pirkumu kļuva vairāk, bet to kopējā vērtība saglabājās tuvu otrā ceturkšņa līmenim.

Pret iepriekšējā gada trešo ceturksni darījumu kopējā summa pieauga no 15,56 līdz 19,11 miljoniem eiro. Šis 22,8% kāpums nenozīmē, ka par tikpat sadārdzinājies katrs īpašums — kopējo summu maina gan pirkumu skaits, gan pārdoto objektu lielums un kvalitāte.

Dzīvokļu pirkumu skaits pieaug par piektdaļu

VZD datos trešajā ceturksnī reģistrēti 290 dzīvokļu darījumi par 13,49 miljoniem eiro. Savstarpēji salīdzināmo cenu aprēķinā iekļauti 283 veselu dzīvokļu pirkumi par 13,38 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī šādi pirkumi bija 234, bet pirms gada — 250. [1]

Kopējā aprēķinā ietilpst arī 10 Celtnieku ielas 12A jaunā projekta darījumi par 1 723 140 eiro. Pārējie 273 pirkumi veido 11 657 460 eiro. Dārgāko dzīvokļu un jaunā projekta darījumu saraksti apskatā parādīti atsevišķi.

Dzīvokļu cenu rādītāji aptver visus Liepājas mikrorajonus un dažādu kvalitāti — no neremontētiem mājokļiem līdz izremontētiem dzīvokļiem un jaunajiem projektiem. Aprēķinu ietekmē arī pirkumi apkaimēs ar zemāku cenu līmeni. Tāpēc vidējie 842 EUR/m² un mediāna 787 EUR/m² neraksturo tikai labā stāvoklī esošus dzīvokļus centrā vai citās dārgākās pilsētas vietās.

Avots: PILAT aprēķini no VZD datiem, visos periodos izmantojot vienādus dzīvokļu atlases nosacījumus. [1] [2] [3]

Darījumu aktivitāte

Salīdzinājumā ar otro ceturksni pārdoti par 49 dzīvokļiem vairāk — pieaugums par 20,9%. Pret pagājušā gada trešo ceturksni pieaugums bija 33 pirkumi jeb 13,2%. Pirkumu kopējā summa auga straujāk nekā to skaits: par 26,7% ceturkšņa un 38,3% gada salīdzinājumā. [1]

Kopējās pirkuma cenas

Vidējā dzīvokļa pirkuma summa palielinājās no 45 117 līdz 47 281 eiro. Toties cenas mediāna saglabājās 35 000 eiro, un aptuveni puse pirkumu nepārsniedza šo summu. Atšķirība liecina, ka dārgāki darījumi paceļ vidējo cenu, lai gan liela tirgus daļa joprojām atrodas zem tās. [1]

Cenas uz kvadrātmetru

Sludinājumu cenas virs 1000 EUR/m² nav pretrunā zemākam visas pilsētas darījumu rādītājam. Sludinājumos redzamas pārdevēju prasītās summas par konkrētiem mājokļiem, bet apskatā — noslēgti pirkumi visos mikrorajonos un dažādā stāvoklī. Remontētu dzīvokļu piedāvājumi un neremontētu mājokļu darījumi tāpēc nav tieši salīdzināmi.

Vidējā kvadrātmetra cena pieauga no 789 līdz 842 eiro, bet mediāna — no 753 līdz 787 eiro. Tas ir attiecīgi par 6,7% un 4,5% vairāk nekā otrajā ceturksnī. Pret iepriekšējā gada trešo ceturksni vidējā cena auga par 18,1%, mediāna — par 15,4%. [1]

Ceturkšņa laikā mediāna mainījās pakāpeniski: no aptuveni 774 EUR/m² jūlijā līdz 787 EUR/m² augustā un 794 EUR/m² septembrī. Septembra vidējā cena sasniedza aptuveni 932 EUR/m². Straujāks vidējās cenas kāpums salīdzinājumā ar mediānu saskan ar dārgāku pirkumu ietekmi. [1]

Salīdzinājumam, m2cena.lv septembra pārskatā Liepājai norādīti 89 darījumi un 792 EUR/m² mediāna. PILAT aprēķinā par septembri ir 91 darījums un aptuveni 794 EUR/m² mediāna. Cenu rādītāji ir tuvi; nelielās atšķirības var būt saistītas ar datu apkopošanas brīdi un atlases nosacījumiem. [1] [17]

Gandrīz trīs ceturtdaļas pirkumu — mazie dzīvokļi

Katrā istabu skaita grupā apvienoti visu Liepājas mikrorajonu dzīvokļi dažādā stāvoklī, arī bez remonta. Tādēļ tabulas cenas neraksturo tikai izremontētus mājokļus.

Avots: PILAT aprēķini no VZD dzīvokļu darījumiem. [1]

Visvairāk pirkti divistabu dzīvokļi — 122 darījumi. Vienistabas dzīvokļiem reģistrēti 87 pirkumi, trīsistabu — 56, bet četru un vairāk istabu mājokļiem — 18. Vienas un divu istabu dzīvokļi kopā veidoja 73,9% analizēto pirkumu. [1]

Vienistabas dzīvokļu kopējās cenas mediāna pieauga no 15 000 līdz 18 900 eiro jeb par 3900 eiro. Divistabu mājokļiem pieaugums bija no 34 800 līdz 38 000 eiro jeb par 3200 eiro. Abās grupās trešajā ceturksnī pirkumu cenas kopumā bija augstākas nekā pavasarī. [1]

Trīsistabu dzīvokļiem kopējās cenas mediāna savukārt saruka par 750 eiro — no 63 500 līdz 62 750 eiro. Vienlaikus cena par kvadrātmetru auga. Šāds rezultāts iespējams, ja mainās pārdoto dzīvokļu platība un kvalitāte. [1]

Četru un vairāk istabu dzīvokļiem cenas mediāna sasniedza 132 500 eiro. Šajā grupā bija tikai 18 darījumi, tāpēc atsevišķu dārgu mājokļu pirkumi rezultātu ietekmē vairāk nekā lielākajās grupās. [1]

Atšķirības starp istabu skaita grupām saistītas arī ar mājokļu atrašanās vietu, ēkas veidu un remontu. Augstāka kvadrātmetra cena lielākam dzīvoklim pati par sevi nenozīmē, ka sadārdzinājumu rada papildu istaba.

Dzīvokļu cenas Liepājas mikrorajonos

Trešajā ceturksnī augstākā dzīvokļu vidējā darījuma cena bija Centrā un Vecliepājā — 1174 EUR/m². Dienvidrietumu rajonā tā sasniedza 1083 EUR/m², bet Ezerkrastā — 854 EUR/m². Centra un Vecliepājas rādītājs bija aptuveni par 8% augstāks nekā Dienvidrietumu rajonā un par 37% augstāks nekā Ezerkrastā.

Jaunliepājā vidējā cena bija 726 EUR/m². Laumā un Karostā tā bija līdzīga — attiecīgi 590 un 591 EUR/m². Zaļajā birzī reģistrēti vidēji 459 EUR/m², Tosmarē — 421 EUR/m². Šīs atšķirības raksturo konkrētajā ceturksnī pārdotos mājokļus; tās nav viena un tā paša dzīvokļa cenas dažādās vietās.

Vidējā cena, mediāna un darījumu skaits

Salīdzinājumā ietilpst dažāda stāvokļa dzīvokļi, arī neremontēti īpašumi. Tāpēc vidējā cena var būt zemāka par sludinājumos bieži redzamajām remontētu mājokļu cenām virs 1000 EUR/m². Rezultātu ietekmē arī pārdoto dzīvokļu platība, ēkas veids un jauno projektu īpatsvars.

Visvairāk darījumu bija Centrā un Vecliepājā — 84, Laumā — 62 un Ezerkrastā — 47. Zaļās birzs 11 un Tosmares 12 pirkumu izlasēs atsevišķs dārgāks vai lētāks darījums vidējo cenu var mainīt ievērojami. Velnciema norādītajās robežās šajā izlasē nav atlasē iekļaujamu dzīvokļu pirkumu, tāpēc vidējā cena nav aprēķināta.

Mikrorajoni šajā salīdzinājumā grupēti pēc īpašumu adresēm un atrašanās vietas. Velnciems nodalīts, izmantojot apskata autora norādītās robežielas: Ventspils, Putnu, Namdaru, Kviešu un Ziemeļu ielu. Tas ir šī apskata tirgus dalījums, nevis atsevišķs oficiāls administratīvais iedalījums. Deviņu rajonu tabulā iekļauti 282 no 283 pilsētas cenu aprēķina darījumiem. Cukura ielas 5 pirkums Jaunajā Pasaulē paliek pilsētas kopējā statistikā, bet šajā salīdzinājumā nav iekļauts. Vidējā cena ir atsevišķu darījumu EUR/m² aritmētiskais vidējais; mediāna ir cenu virknes viduspunkts.

Atrašanās vieta un remonts būtiski maina cenu

Pilsētas 787 EUR/m² mediāna līdz ar to nav konkrētas ielas vai mājas novērtējums. Arī vienā mikrorajonā jaunbūve, renovēta māja un nolietota ēka piedāvā atšķirīgu kvalitāti un uzturēšanas izmaksas.

Reģistrā nav pilnīgas informācijas par katra dzīvokļa remontu, mēbelēm un apkures izdevumiem. Tāpēc no šiem datiem nevar noteikt, par cik procentiem remontēts dzīvoklis ir dārgāks par līdzīgu mājokli bez remonta.

Neremontētam dzīvoklim zemāku iegādes cenu var papildināt ievērojami remonta izdevumi. Savukārt renovētā ēkā mazāki apkures rēķini jāvērtē kopā ar renovācijas maksājumiem. Šīs izmaksas palīdz izskaidrot, kāpēc līdzīgas platības īpašumu cenas var būt ļoti atšķirīgas.

Privātmāju pirkumu vairāk, cenas mediāna zemāka

Trešajā ceturksnī reģistrēti 24 darījumi, kuru sastāvā bija privātmāja. Cenu salīdzinājumā iekļauti 23 pirkumi, kuros pārdota viena pilna viena dzīvokļa māja. Vidējā darījuma summa bija 164 348 eiro, mediāna — 155 000 eiro. Lētākais pirkums bija par 30 000 eiro, dārgākais — par 400 000 eiro. Summās ietilpst arī darījumā pārdotā zeme un palīgēkas. [1]

Otrajā ceturksnī pēc tādiem pašiem nosacījumiem uzskaitīti 16 pirkumi, bet pirms gada — 17. Tātad trešajā ceturksnī pārdots par septiņām mājām vairāk nekā pavasarī un par sešām vairāk nekā gadu iepriekš. [1]

Neraugoties uz lielāku pirkumu skaitu, cenas mediāna saruka: no 160 000 līdz 155 000 eiro pret otro ceturksni un no 168 000 līdz 155 000 eiro pret pagājušo gadu. Samazinājums bija attiecīgi 3,1% un 7,7%. Tas raksturo pārdoto māju kopumu, nevis vienādu vērtības kritumu visām Liepājas mājām.

Privātmāju tirgū cenu atšķirības ir plašas. Pirkuma summu maina mājas un zemes platība, ēkas stāvoklis, palīgēkas un atrašanās vieta. Nelielais darījumu skaits neļauj droši salīdzināt jaunu, renovētu un remontējamu māju cenu pārmaiņas.

Apkures veids un nepieciešamie remonti ietekmē mājas turpmākās izmaksas. Savukārt pārdošanas ātrumu no darījumu reģistra vien noteikt nevar, jo tajā nav pilnas sludinājumu vēstures.

Privātmāju cenas Liepājas mikrorajonos

Centrā un Vecliepājā deviņu privātmāju pirkumu vidējā summa bija 205 444 eiro. Ezerkrastā četros darījumos tā sasniedza 169 250 eiro, bet Dienvidrietumu rajonā trīs darījumos — 168 000 eiro. Velnciemā piecu pirkumu vidējā summa bija 105 000 eiro, aptuveni par 38% zemāka nekā Ezerkrastā.

Laumā reģistrēts viens atlasē iekļaujams pirkums par 180 000 eiro, Jaunliepājā — viens par 45 000 eiro. Tās ir atsevišķu īpašumu cenas, no kurām nevar noteikt visa mikrorajona privātmāju cenu līmeni. Karostā, Tosmarē un Zaļajā birzī šajā izlasē atbilstošu pirkumu nav.

Darījumu skaits un cenu rādītāji mikrorajonos

Izmantota tā pati 23 pilnu privātmāju pirkumu izlase kā pilsētas cenu salīdzinājumā. Vidējā summa aprēķināta no kopējām darījumu cenām, nevis no ēkas kvadrātmetra cenām. Mājas un zemes platība, ēkas stāvoklis un palīgēkas dažādos pirkumos atšķiras. Cena ietver tikai konkrētajā darījumā reģistrēto sastāvu; atsevišķā darījumā nopirkta zeme tai nav automātiski pieskaitīta. Arī šajā grupā iekļauti remontējami īpašumi.

Zemes tirgū līdzīgs pirkumu skaits, lielākas summas

Trešajā ceturksnī reģistrēti 19 zemes darījumi par aptuveni 591 tūkstoti eiro. Otrajā ceturksnī bija 18 darījumi par 310 tūkstošiem eiro. Tātad pirkumu skaits mainījās maz, bet to kopējā summa gandrīz dubultojās. Pirms gada bija vairāk darījumu — 32, taču mazāka kopējā summa — 540 tūkstoši eiro. [1]

Šajos skaitļos ietilpst gan veseli zemesgabali, gan īpašuma daļas un zeme zem esošām ēkām. Tie nav tikai brīvu būvniecības zemesgabalu pirkumi.

Trīs darījumos pārdoti pilni, reģistrā kā neapbūvēti norādīti zemesgabali privātmāju apbūvei. To platības bija 460, 1216 un 1246 m², bet cenas — attiecīgi 7100, 20 000 un 17 000 eiro jeb aptuveni 13,6–16,4 EUR/m². Tie ir trīs konkrēti piemēri, nevis visas pilsētas būvniecības zemes cenu diapazons. [1]

Daudzdzīvokļu, komerciālās un rūpnieciskās apbūves zemes darījumi savā starpā būtiski atšķiras. Vienā vidējā cenā apvienojot pilnus zemesgabalus un tikai daļu pirkumus, salīdzinājums būtu maldinošs.

Zemes vērtību ietekmē arī piebraukšana, komunikācijas un apbūves iespējas. Reģistrā norādītais lietošanas mērķis pats par sevi vēl nenozīmē, ka konkrētu projektu iespējams īstenot. Industriālā parka teritorijas attīrīšana un infrastruktūras izbūve šajā ziņā sagatavo zemi turpmākai attīstībai. [9]

Zemes cenas Liepājas mikrorajonos

Pilnu zemesgabalu pirkumos Centra un Vecliepājas vidējā cena sasniedza 64,02 EUR/m², bet Ezerkrastā — 63,39 EUR/m². Pirmajā grupā bija četri darījumi, otrajā — trīs. Lai gan kvadrātmetra cenas bija līdzīgas, vidējā pirkuma summa atšķīrās: attiecīgi 74 575 un 48 048 eiro.

Zaļajā birzī trīs pirkumu vidējā cena bija 15,18 EUR/m². Šajā grupā pārdoti neapbūvēti zemesgabali individuālajai apbūvei. Citās grupās atšķiras gan zemes izmantošana, gan apbūves esamība, tāpēc cenu starpību nevar skaidrot tikai ar atrašanās vietu.

Darījumu skaits un cenu rādītāji mikrorajonos

Jaunliepājā, Laumā un Velnciemā katrā bija pa vienam pilna zemesgabala pirkumam — attiecīgi par 51,38, 28,63 un 53,48 EUR/m². Dienvidrietumu rajonā, Karostā un Tosmarē šajā izlasē atbilstošu darījumu nav. Viena pirkuma cenu nevar uzskatīt par drošu visa rajona tirgus rādītāju.

No 19 pilsētas zemes darījumiem mikrorajonu cenu salīdzinājumā iekļauti 13 pilnu zemesgabalu pirkumi. Pieci domājamo daļu darījumi izslēgti, bet vienam pilna zemesgabala darījumam izmantotajā datnē norādīta tikai pilsēta, tāpēc tas nav piesaistīts mikrorajonam. Kopējā pilsētas statistikā saglabāti visi 19 darījumi. Katram pirkumam cenu dala ar pārdotās zemes kopplatību un aprēķina šo EUR/m² rādītāju aritmētisko vidējo. Izlasē ir gan apbūvēti, gan neapbūvēti zemesgabali ar dažādiem izmantošanas mērķiem; tā nav tikai brīvu privātmāju apbūves zemesgabalu statistika.

Komercīpašumi: lielākais apkopotais objekts Rakstvežu ielā 7

Komercīpašumu tirgū lielāko apkopoto summu veido četri biroju ēkas daļu pirkumi Rakstvežu ielā 7 — kopā 592 200 eiro. Nākamais objekts ir būvju komplekss Lazaretes ielā 15 par 100 000 eiro. Šo objektu sastāvs un pārdotās daļas atšķiras, tāpēc summas nav salīdzināmas kā vienādu ēku cenas.

Zemes un ēku datos biroju ēkas ietilpa četros darījumos, ražošanas ēkas — divos, noliktavas — divos. Vienā pirkumā var būt vairāku veidu ēkas, tāpēc šos skaitļus nevar vienkārši saskaitīt. Darījumu ir par maz, lai noteiktu stabilu vidējo cenu katrai komercīpašumu grupai. [1]

Par biroju nomu nav pilnīgu pilsētas datu — ne par tukšo telpu īpatsvaru, ne par noslēgto līgumu vidējām maksām. Tāpēc nav pamata secināt, ka Liepājā kopumā trūkst biroju vai to piedāvājums ir pārmērīgs.

Arī veikalu un pakalpojumu telpu sludinājumi rāda prasītās, nevis obligāti līgumos panāktās nomas maksas. Pietiekami pilna trešā ceturkšņa līgumu izlase salīdzinājumam nav pieejama.

Ražošanas un loģistikas jomā nozīmīgs attīstības projekts ir Liepājas industriālais parks. Septembrī turpinājās bijušās rūpnieciskās teritorijas attīrīšana, komunikāciju un ielu savienojumu izbūves darbi. Tie rada priekšnoteikumus jaunām investīcijām, kuru faktiskie rezultāti būs vērtējami vēlāk. [10]

SEZ publicētajos plānos minēts mērķis piesaistīt vairāk nekā 275 miljonus eiro privāto investīciju un radīt vismaz 1500 darbvietu. Tie ir ilgtermiņa attīstības mērķi, nevis šajā ceturksnī jau sasniegts rezultāts. [11]

Liepājas ostā augustā pārkrauti 341,83 tūkstoši tonnu kravu. SEZ norādīja uz vēlāk sākušos graudu sezonu. Viena mēneša kravu apjoms tomēr neparāda noliktavu īpašumu cenu pārmaiņas. [12]

Viesnīcu, viesu namu un apartamentu biznesu pārdošanas datu ir par maz, lai noteiktu kopēju cenu vai ieguldījumu atdeves rādītāju.

PILAT īres darījumos mediāna — 300 eiro mēnesī

PILAT trešā ceturkšņa apkopojumā iekļauti 20 Liepājas dzīvokļu īres darījumi. Vidējā maksa bija 352,25 eiro mēnesī, bet mediāna — 300 eiro. Īres maksas svārstījās no 150 līdz 1150 eiro. Vidējais rādītājs uz kvadrātmetru sasniedza 7,10 eiro, mediāna — 6,42 eiro mēnesī. Tie ir PILAT darījumu, nevis visa Liepājas īres tirgus rādītāji.

Vienas un divu istabu dzīvokļi veidoja 18 no 20 darījumiem jeb 90%. Divistabu dzīvokļu īres mediāna bija 300 eiro mēnesī — par 50 eiro augstāka nekā vienistabas mājokļiem. Trīs un četru istabu grupā bija tikai pa vienam darījumam, tāpēc to cenas raksturo atsevišķus īpašumus.

18 no 20 darījumiem īres maksa sakrita ar sludinājuma cenu. Baznīcas ielā 18 līgumā panākti 1150 eiro pret prasītajiem 1500 eiro — par 350 eiro jeb 23,3% mazāk. Laivinieku ielā 7/13 maksa savukārt bija 300 eiro pret sludinājuma 280 eiro. Ar šiem piemēriem nepietiek, lai noteiktu visam tirgum raksturīgu atlaidi.

Pieci dārgākie īres darījumi PILAT izlasē

Divi darījumi par 350 eiro mēnesī dala piekto vietu, tāpēc sarakstā iekļauti seši īpašumi.

Avots: PILAT iekšējais 2026. gada trešā ceturkšņa īres darījumu apkopojums, 20 ieraksti. Visi maksājumu rādītāji pārrēķināti no individuālajiem darījumiem.

Summas norādītas kā mēneša īres maksas. Dati neprecizē komunālo maksājumu iekļaušanu, mēbelējumu un līgumu ilgumu. Iepriekšējo ceturkšņu salīdzināmu datu nav, tāpēc īres cenu kāpums vai kritums nav aprēķināts.

Jaunās ēkas papildina Liepāju ar 36 dzīvokļiem

Divi ceturksnī pabeigtie projekti kopā papildināja pilsētas dzīvojamo fondu ar 36 dzīvokļiem. Lielākais no tiem — Pupu ielā 5/9 — piedāvā divreiz vairāk dzīvokļu nekā Celtnieku ielas 12A nams.

Celtnieku ielas 12A ēka ar 12 dzīvokļiem ekspluatācijā pieņemta 5. augustā. Pašvaldība 7. augustā ziņoja, ka piedāvājumā vēl bija divi dzīvokļi. Savukārt VZD trešā ceturkšņa datos šajā projektā identificēti 10 pirkumi. Piedāvājuma statuss un darījuma reģistrēšanas laiks var atšķirties. [7]

Pupu ielas 5/9 ēka ekspluatācijā pieņemta 18. septembrī. Tajā ir 24 trīsistabu un četristabu dzīvokļi, pazemes autostāvvieta un mantu glabātuves. Pilna pārdoto dzīvokļu un faktisko darījumu cenu uzskaite par šo projektu apskatā nav pieejama. [8]

Augusta publiskajā projektu apkopojumā minēta arī mājokļu attīstība Dunikas ielā 21, Klaipēdas ielā 62, Liedaga ielā 8/14, Saules ielā 15 un Vītolu ielā 13. Būvniecības vai plānošanas stadija vēl nenozīmē, ka mājokļi jau nodoti ekspluatācijā vai pārdoti. [13]

Celtnieku ielas 12A vēsturiskā sludinājumā 65,2 m² dzīvoklim jūlija beigās norādīta 149 450 eiro cena jeb aptuveni 2292 EUR/m². Tā ir konkrēta piedāvājuma cena, kas nav izmantojama kā visa jauno projektu tirgus vidējais rādītājs. [14]

Jaunie projekti paplašina izvēli mājokļu pircējiem. To turpmāko pārdošanu ietekmēs cenas, pircēju finansējuma iespējas un konkurējošais piedāvājums. Pabeigto dzīvokļu skaits un pārdoto dzīvokļu skaits ir atšķirīgi rādītāji.

Mājokļu izmaksas aug, bezdarbs samazinās

Swedbank 18. septembra tabulā trīs mēnešu EURIBOR likme bija 2,620%, sešu mēnešu — 2,978%, bet 12 mēnešu — 3,343%. Tie ir viena datuma rādītāji. Kredīta kopējo likmi veido arī bankas pievienotā daļa. [16]

Ikmēneša kredīta maksājums atkarīgs arī no aizdevuma termiņa un likmes pārskatīšanas datuma. Atsevišķi Liepājas jauno mājokļu kredītu dati apskatā nav pieejami, tāpēc pirkumu skaita kāpumu nevar tieši saistīt ar lielāku kreditēšanu.

Latvijā patēriņa cenas septembrī gada laikā pieauga par 3,2%. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā grupā kāpums bija straujāks — 7,3%. Lai gan tie ir valsts kopējie dati, tie parāda, ka mājokļa uzturēšanas izdevumi auga straujāk par patēriņa cenām kopumā. [15]

Liepājas pašvaldības uzskaitē bezdarba līmenis samazinājās no 3,8% jūlijā līdz 3,5% septembrī. Reģistrēto bezdarbnieku skaits saruka par 97 cilvēkiem — no 1543 līdz 1446. Pašvaldības rādītājs aprēķināts pret darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, tāpēc tas nav tieši salīdzināms ar CSP aptaujas bezdarba līmeni. [6]

Trešā ceturkšņa algu un strādājošo skaita dati izmantotajā pašvaldības tabulā vēl nebija publicēti. Tāpēc nav iespējams salīdzināt, vai Liepājā ienākumi auguši līdzīgā tempā kā dzīvokļu cenas. [6]

Arī iedzīvotāju skaita pārmaiņām nav iegūti pietiekami salīdzināmi ceturkšņa dati. Deklarēto iedzīvotāju uzskaite un pastāvīgo iedzīvotāju statistika atšķiras, tāpēc tās nav savstarpēji aizstājamas.

Liepājas dzīvokļu cenu mediāna pārsniedz Jelgavas un Ventspils līmeni

Piecu pilsētu salīdzinājums veidots pēc vienādiem dzīvokļu atlases nosacījumiem un vienādas kvadrātmetra cenas aprēķina metodes.

Avots: PILAT aprēķini no VZD datiem. Procentu pārmaiņas aprēķinātas pirms noapaļošanas. Rādītājus ietekmē katrā periodā pārdoto dzīvokļu sastāvs. [1] [2] [3]

Liepājas 787 EUR/m² mediāna bija par 34 eiro augstāka nekā Jelgavā un par 227 eiro augstāka nekā Ventspilī. Rīgā rādītājs sasniedza 1188 EUR/m², Daugavpilī — 368 EUR/m². Liepājā analizēti 283 pirkumi, Jelgavā 182, Ventspilī 103 un Daugavpilī 263.

Cenas vien neparāda, kur mājokli iegādāties ir vieglāk vai izīrēšana dod lielāku peļņu. Tam nepieciešams salīdzināt arī iedzīvotāju ienākumus, īres maksas un uzturēšanas izdevumus.

Pret iepriekšējā gada trešo ceturksni Liepājas mediāna pieauga par 15,4%, Rīgā par 8,3%, Ventspilī par 3,1% un Daugavpilī par 12,4%. Jelgavā tā samazinājās par 10,3%. Pilsētās pārdoti atšķirīgi dzīvokļi, tāpēc šos procentus nevar attiecināt uz katru mājokli.

Pirkuma cenu nosaka arī īpašuma stāvoklis un turpmākās izmaksas

Vienas un divu istabu dzīvokļi bija visbiežāk pirktie mājokļi. Darījumu dati gan neatklāj, cik no tiem iegādāti dzīvošanai, izīrēšanai vai vasaras atpūtai. Tāpēc aktivitātes kāpumu nevar pamatoti piedēvēt galvenokārt investoriem vai ārvalstu pircējiem.

Pārdevēju prasītās un pircēju samaksātās cenas var atšķirties. Tipiskas atlaides noteikšanai nepieciešamas viena un tā paša īpašuma sludinājuma un pārdošanas cenas. Šādas pietiekami plašas datubāzes nav, tāpēc kopēja Liepājas atlaides procenta aprēķins nav iespējams.

Vidējās cenas kāpums pilsētā nenozīmē vienādu vērtības pieaugumu katram īpašumam. Precīzāku salīdzinājumu dod līdzīgi mājokļi tajā pašā apkaimē, ņemot vērā ēku un dzīvokļa stāvokli.

Lētāka iegādes cena ne vienmēr nozīmē mazākas kopējās izmaksas. Neremontētam mājoklim jāpieskaita remonts, bet ikmēneša budžetu ietekmē arī apkure, apsaimniekošana un kredīta maksājums.

Izīrēšanai paredzēta dzīvokļa atdevi nosaka gan saņemtā īres maksa, gan remonts, uzturēšana un periodi bez īrnieka. PILAT darījumi sniedz konkrētus īres cenu piemērus, taču negarantē tādu pašu ienākumu citam īpašumam.

Lielāks darījumu skaits un augstāki cenu rādītāji vien vēl neliecina par nepamatotu cenu kāpumu. Apskata dati neparāda, cik īpašumu nopirkti ātrai tālākpārdošanai, kā mainījusies kredītu maksājumu slodze vai cik ātri mājokļi pārdoti.

Tirgus attīstība turpmāk būs atšķirīga pa īpašumu grupām

Trešā ceturkšņa galvenā iezīme bija lielāka pirkumu aktivitāte. Dzīvokļu cenu mediāna uz kvadrātmetru auga, bet privātmāju kopējās cenas mediāna samazinājās. Zemes darījumu skaits pret pavasari gandrīz nemainījās, toties to kopējā summa pieauga. Vienots cenu virziens visam Liepājas tirgum tādējādi nebija vērojams.

Mazie dzīvokļi saglabāja lielāko daļu pirkumu, savukārt jaunie projekti paplašināja piedāvājumu. Celtnieku un Pupu ielas ēkas papildināja pilsētu ar 36 dzīvokļiem, bet katra projekta pārdošanas rezultāti vērtējami atsevišķi.

Kopējās cenu pārmaiņas neļauj noteikt ienesīgāko mikrorajonu vai vienu piemērotu pārdošanas cenu visiem mājokļiem. Atšķirības starp apkaimēm, remontētiem un neremontētiem īpašumiem saglabā būtisku nozīmi.

PILAT apskata vērtējumā 2026. gada nogalē un 2027. gada sākumā dzīvokļi varētu saglabāt lielāko lomu darījumos. Cenu attīstību vairāk noteiks konkrētā īpašuma kvalitāte un pircēju iespējas segt kopējās izmaksas. Pamata prognozēt vienādu cenu kāpumu visiem īpašumiem nav.

Stabilākas finansēšanas izmaksas un veiksmīga jauno projektu pārdošana varētu atbalstīt tirgus aktivitāti. Ilgākā laikā papildu pieprasījumu varētu veidot industriālā parka attīstība, ja iecerētās investīcijas pārvēršas jaunā uzņēmējdarbībā un darbvietās.

Savukārt lielāki kredīta un uzturēšanas maksājumi varētu ierobežot pircēju budžetu. Ja dārgo mājokļu piedāvājums augtu straujāk par pieprasījumu, pārdošana varētu prasīt vairāk laika un biežāku cenas pārskatīšanu.

Šis ir iespējamo attīstības virzienu vērtējums. Trešā ceturkšņa rezultāti nesniedz pamatu precīzai nākamo periodu cenu pieauguma vai krituma prognozei.

Par apskata datiem

Apskats aptver Liepājas pilsētas darījumus no 2026. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim. Tie salīdzināti ar otro ceturksni un 2025. gada trešo ceturksni. Grobiņa un pārējā Dienvidkurzeme nav iekļauta. Izmantota līdz 2026. gada 28. oktobrim pieejamā informācija.

Cenu aprēķini aptver visus Liepājas mikrorajonus un dažāda stāvokļa īpašumus, arī neremontētus mājokļus. Tāpēc pilsētas kopējie rādītāji atšķiras no cenām, kas raksturīgas tikai jaunajiem projektiem, remontētiem dzīvokļiem vai atsevišķām dārgākām apkaimēm.

Pārdošanas statistika veidota no VZD reģistrētajiem pirkumiem. Katrs darījums ieskaitīts vienu reizi, arī tad, ja kopā pārdotas vairākas ēkas. Pirkumi atlasīti pēc noslēgšanas datuma. Tā kā reģistrēšana var notikt vēlāk, jaunākā ceturkšņa dati vēl var papildināties. [2] [3] [4]

Dzīvokļu cenu salīdzinājumā iekļauti pirkumi, kuros pārdots viens vesels dzīvoklis un norādīta pozitīva cena un platība. Cena par kvadrātmetru aprēķināta, pirkuma summu dalot ar reģistrā norādīto kopplatību. Vidējais rādītājs aprēķināts no katra darījuma kvadrātmetra cenas. Mediāna ir sakārtotas cenu virknes viduspunkts, ko atsevišķi ļoti dārgi pirkumi ietekmē mazāk.

Reģistra dati neļauj pilnībā novērtēt katra īpašuma remontu un visus darījuma apstākļus. Zemas vai augstas cenas nav izslēgtas tikai to apmēra dēļ. Cenu pārmaiņas tāpēc atspoguļo arī to, kādi īpašumi konkrētajā periodā pārdoti, ne tikai līdzvērtīgu mājokļu sadārdzināšanos vai cenu kritumu.

Celtnieku ielas 12A dārgākie pirkumi apkopoti jauno projektu sadaļā, bet kopējā dzīvokļu statistikā tie ir iekļauti. Komercobjektu tabulā vienas adreses darījumi apvienoti. Dārgāko īpašumu saraksti veidoti pēc kopējās summas; vienādas cenas piektās vietas robežā saglabātas.

Informācijas avoti

1. VZD nekustamā īpašuma tirgus atvērtie datihttps://data.gov.lv/dati/lv/dataset/nekustama-ipasuma-tirgus-datu-bazes-atvertie-dati
2. VZD 2026. gadā reģistrētie darījumi — CSV arhīvshttps://data.gov.lv/dati/dataset/f8a8a929-28d5-4f4f-85e9-062168cb4aba/resource/ae7a0df6-a246-48b3-a5f0-e394128f2bd9/download/nitis_csv_2026.zip
3. VZD 2025. gadā reģistrētie darījumi — CSV arhīvshttps://data.gov.lv/dati/dataset/f8a8a929-28d5-4f4f-85e9-062168cb4aba/resource/4fe41171-3313-4db3-bb2b-dea1f7809a21/download/nitis_csv_2025.zip
4. VZD datu metodoloģijas skaidrojumshttps://www.vzd.gov.lv/lv/NITIS-datu-atversana
5. VZD tirgus statistisko rādītāju publicēšanas kārtībahttps://data.gov.lv/dati/lv/dataset/tirgus-statistika
6. Liepājas pašvaldības aktuālā statistikahttps://www.liepaja.lv/pilsetas-statistika/statistika/
7. Celtnieku ielas 12A nama nodošana ekspluatācijā, 07.08.2026.https://www.liepaja.lv/liepaja-turpinas-jaunu-majoklu-attistiba-ekspluatacija-nodots-daudzdzivoklu-nams-celtnieku-iela/
8. Pupu ielas 5/9 nama nodošana ekspluatācijā, 21.09.2026.https://www.liepaja.lv/liepajas-majoklu-tirgu-papildina-24-dzivoklu-eka-pupu-iela/
9. Liepājas industriālā parka sanācija un infrastruktūras attīstībahttps://www.liepaja.lv/ar-teritorijas-sanaciju-turpina-liepajas-industriala-parka-izbuvi/
10. Liepājas SEZ: industriālā parka sanācija, 29.09.2026.https://liepaja-sez.lv/lv/sakums/ar-teritorijas-sanaciju-turpina-liepajas-industriala-parka-izbuvi/
11. Liepājas SEZ: industriālā parka attīstības mērķi, 21.09.2026.https://liepaja-sez.lv/lv/sakums/liepajas-industrialais-parks-ieklauts-pasaules-top-10-investicijam-pievilcigako-industrial
12. Liepājas SEZ: graudaugu sezona un ostas darbība, 09.09.2026.https://liepaja-sez.lv/lv/sakums/sogad-graudaugu-sezona-liepajas-osta-sakas-velak-neka-citus-gadus
13. Jauns.lv: Liepājas mājokļu attīstības projektihttps://jauns.lv/raksts/zinas/723176-liepaja-turpinas-jaunu-majoklu-attistiba-ekspluatacija-nodots-daudzdzivoklu-nams
14. Celtnieku ielas 12A dzīvokļa vēsturiskais piedāvājumshttps://really.lv/lv/property/16661466340523245568
15. CSP patēriņa cenu pārmaiņas 2026. gada septembrīhttps://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/28652-paterina-cenu-parmainas-2026
16. Swedbank kredītu atsauces procentu likmeshttps://www.swedbank.lv/private/home/more/loaninterests
17. m2cena.lv 2026. gada septembra tirgus pārskatshttps://m2cena.lv/tirgus-parskati/2026-septembris
18. PILAT iekšējā īres darījumu datubāze, Lapa1, rindas 2–21. Lietotāja iesniegta 2026. gada trešā ceturkšņa izlase.
19. Liepājas tūrisma karte: ielas un pilsētas daļu novietojumshttps://liepaja.travel/app/uploads/2024/10/lv_karte_liepaja-dk-novads_a2_2024_preview.pdf
20. OpenStreetMap: ēku un adrešu atrašanās vietas pārbaudehttps://www.openstreetmap.org/