Cik maksā īpašuma pārrakstīšana Latvijā?

Īpašuma pārrakstīšana Latvijā ir ļoti bieži sastopama situācija - kāds pārdod savu dzīvokli, cits veic dāvinājuma līgumu, bet vēl kādā ģimenē risina mantojuma jautājumus. Daudziem ir skaidrs, ka šādās situācijās ir jāiet pie notāra, bet, cik maksā īpašuma pārrakstīšana, no kā sastāv šī maksa un kādi dokumenti ir nepieciešami?

Lai process būtu saprotams un nebūtu jātērē laiks, meklējot informāciju par to, kā viss notiek, šis raksts soli pa solim izskaidro galveno, kas jāzina ikvienam, kurš vēlas pārrakstīt nekustamo īpašumu.

Kas īsti ir īpašuma pārrakstīšana?

Īpašuma pārrakstīšana ir situācija, kad īpašuma tiesības tiek nodotas citai personai. Tas var notikt dažādos veidos - ar pirkuma līgumu, ar dāvinājuma līgumu, ar mantojuma dokumentiem vai, piemēram, īpašumu mainot.

No izvēlētā veida var mainīties izmaksas, jo pirkuma gadījumā būs cita nodeva nekā dāvināšanas gadījumā, bet mantiniekiem dažkārt ir atlaides. Tāpēc svarīgi saprast, kura forma attiecas tieši uz tavu situāciju un kā tā ietekmēs kopējās izmaksas.

No kā sastāv īpašuma pārrakstīšanas cena?

1. Notāra pakalpojumi

Notārs ir centrālā persona darījumā - viņš sagatavo visus nepieciešamos dokumentus, pārbauda, vai līgums ir korekts, un nodrošina, lai darījums būtu drošs. Maksa pie notāra ir atkarīga no tā, par kādu summu tiek nodots īpašums. Dažos gadījumos tie ir daži desmiti eiro (piemēram, vienkāršākiem mantojuma aktiem), bet īpašuma pirkšanas vai dāvināšanas gadījumā summa var sasniegt vairākus simtus eiro.

Jāņem vērā, ka notārs dara daudz vairāk nekā tikai “uzliek zīmogu” - viņš pārbauda īpašuma statusu zemesgrāmatā, sagatavo līgumu un nodod dokumentus tālākām darbībām.

2. Valsts nodeva zemesgrāmatai

Lai jaunajam īpašniekam īpašuma tiesības būtu spēkā, tās ir jānostiprina zemesgrāmatā. Par to valsts iekasē nodevu, kas ir procentuāla daļa no īpašuma vērtības. Biežāk tie ir no 1,5% līdz 2% no tirgus vai kadastrālās vērtības (atkarībā no darījuma veida un likuma normām).

Šeit gan ir atlaides, piemēram:

• pērkot pirmo mājokli,

• dāvinot īpašumu pirmās pakāpes radiniekiem (vecāki, bērni),

• nostiprinot mantotās tiesības.

Tāpēc nodeva ne vienmēr ir vienāda, tā jāaprēķina, ņemot vērā konkrēto situāciju.

3. Papildu izmaksas (ja piemērojamas)

Dažos gadījumos jārēķinās ar papildus izmaksām:

• īpašuma novērtējums, ja tiek izmantots bankas finansējums,

• juridiskā konsultācija, ja situācija ir sarežģīta,

• dokumentu kopijas un apliecinājumi, ko pieprasa notārs vai zemesgrāmata.

Šīs izmaksas parasti nav obligātas visiem, bet noteiktās situācijās tās būs vajadzīgas.

Kā aprēķināt aptuvenās izmaksas?

Pirmais solis ir noskaidrot īpašuma vērtību, kas būs par pamatu nodevai. Te jāskatās, vai dokumentos tiek lietota kadastrālā vai tirgus vērtība. Kadastrālo vērtību var atrast Valsts zemes dienesta (VZD) sistēmā. Savukārt tirgus vērtību parasti nosaka bankas vērtētājs (ja darījums saistīts ar kredītu).

Kad zināma vērtība, atliek tikai pielikt klāt notāra tarifu un valsts nodevas procentu. Tādā veidā var iegūt visai precīzu aprēķinu, pat pirms dodies pie notāra.

Kāpēc izmaksas var atšķirties dažādos gadījumos?

Tāpēc, ka situācijas ar nekustamo īpašumu ir ļoti dažādas. Izmaksas ietekmē:

• īpašuma veids - dzīvoklis, māja, zeme, garāža,

• pārrakstīšanas iemesls - pirkšana, dāvināšana, mantojums,

• vai ir strīdi starp īpašniekiem,

• vai nepieciešams papildu novērtējums vai juridiskais skaidrojums.

Ja darījumā ir nestandarta nosacījumi, papildu dokumenti vai vairākas iesaistītās personas, maksa vienmēr būs augstāka.

Īpašuma pārrakstīšanas process soli pa solim

1. Sagatavo dokumentus

Pirms dodies pie notāra, sagatavo:

• īpašuma dokumenti (zemesgrāmatas apliecība),

• personas dokumenti,

• informācija par īpašuma vērtību (kadastrālā vai tirgus),

• ja notiek mantošana - mantojuma apliecība.

Daži dokumenti notāra birojā tiek sagatavoti uz vietas, bet pamatinformācijai jābūt līdzi.

Kādi dokumenti cilvēkiem visbiežāk pietrūkst pie notāra?

1. Īpašuma apliecība (zemesgrāmatas apliecība)

Bez tās notārs nevar pārbaudīt, kas ir īpašuma īpašnieks. Daudzi domā, ka pietiek ar to, ka īpašums ir uz mana vārda, bet dokumentam jābūt līdzi.

2. Kadastra informācija

Notāram vajag īpašuma kadastra numuru un vērtību, jo no tā tiek aprēķinātas nodevas. Daļa cilvēku šo informāciju vienkārši nav sagatavojusi.

3. Personu dokumenti visām iesaistītajām pusēm

Parakstīt līgumu nevar bez pases vai ID kartes. Tāpat jābūt klāt visiem, kas piedalās darījumā.

4. Pilnvara (ja īpašnieks nepiedalās personīgi)

Parasta pilnvara neder. Tai jābūt notariāli apstiprinātai, pretējā gadījumā notārs darījumu neveiks.

5. Laulātā piekrišana

Ja īpašums iegādāts laulības laikā, nepieciešama otra laulātā piekrišana. Šo bieži piemirst.

6. Bankas atļauja (ja īpašumam ir hipotēka)

Bez bankas piekrišanas ieķīlātu īpašumu pārrakstīt nevar. Daudzi par to uzzina tikai pie notāra.

2. Dodies pie notāra

Notārs sagatavo pirkuma līgumu, dāvinājuma līgumu vai citu attiecīgo dokumentu. Ir iespējams ierasties ar paša sagatavotu līgumu. Šajā brīdī īpaši jāpārliecinās, ka līgumā norādīts viss būtiskais. Ja kaut kas nav skaidrs, jāuzdod jautājumi pirms parakstīšanas.

3. Nostiprināšana zemesgrāmatā

Pēc līgumu parakstīšanas Tu vai notārs dokumentus iesniedz zemesgrāmatā, atkarīgs no tā, kas sagatvojis līgumu. Ja notārs, tad viņš arī iesniedz zemesgrāmatā. Kad valsts nodeva ir samaksāta un dokumenti apstiprināti, īpašuma tiesības tiek pārrakstītas uz jauno īpašnieku. Parasti process aizņem no dažām dienām līdz pāris nedēļām - atkarībā no noslodzes un situācijas sarežģītības.  

Īpašuma pārrakstīšana bieži vien šķiet sarežģītāka nekā tā patiesībā ir. Kad saproti, kādi soļi jāsper un kā veidojas izmaksas, process kļūst gana raits. Galvenais ir nesteigties un savākt visu vajadzīgo pirms dodies pie notāra, tā neradīsies lieki izdevumi un pārsteigumi.